humānisms
humānisms -a, v.; parasti vsk.
Uzskatu un rīcības sistēma, kam raksturīga cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību un cieņa pret cilvēku.
PiemēriHumānisma idejas.
- Humānisma idejas.
- Humānisma tēma literatūrā.
- Abstraktais humānisms.
- Humānisma krīze.
- Tautas dziesmu tēlojumā humānisms izpaužas cīņā pret visādu necilvēcību.., cīņā par cilvēka tiesībām, cīņā pret netaisnību un nebrīvību.
- Dziļa cilvēcība nekad nav savienojama ar uzspēli, pozu, dziļš humānisms parasti savienojas ar emociju godīgumu un atklātību.
Stabili vārdu savienojumiRenesanses laikmeta humānisms.
- Renesanses laikmeta humānisms vēst. — Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- Sociālistiskais humānisms — Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
Avoti: 3. sējums