Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
hēlijs
hēlijs -a, v.; parasti vsk.
Ķīmiskais elements — cēlgāze.
PiemēriPar hēlija esamību cilvēce uzzināja 1868. gadā - to atklāja Saules spektrā. Tikai pēc 27 gadiem to atklāja arī uz Zemes.
Avoti: 3. sējums