i2
i part.; sar.
1.Ir [2] (1).
PiemēriNaudas pilnas kabatas [saimniekam], un, kad no tās Ansim un Annai noskaitīja gada algu, i tad just nejuta žūksni sarūkam.
2.Ir [2].
PiemēriKad Zepe sakāmo beidza un uzģērba mēteli, neviens no tiem, kas istabā, i galvu nepacēla. Pat māsai Olgai, likās, valoda aizmetusies.
Avoti: 3. sējums