iebadīt
iebadīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.parasti 3. pers.; intrans. Strauji iegrūst, iesist (ar ragiem, pieri).
PiemēriVērsis viņam iebadīja sānos.
- Vērsis viņam iebadīja sānos.
- pārn. Niķīgais rats spēji padevās pārspēkam, iebadīdams ar savu kloķi pretiniecei..
2.trans. Iebakstīt1. Iedurstīt (1).
PiemēriIzbadīt nūju sniegā.
- Izbadīt nūju sniegā.
2.1.intrans.
PiemēriIebadīt ar pirkstu smiltīs.
- Iebadīt ar pirkstu smiltīs.
Avoti: 3. sējums