Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iebālēt
iebālēt parasti 3. pers., -bāl, arī -bālē, pag. -bālēja; intrans.; pareti
Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu. Mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
PiemēriIebālējuši ziedi.
Avoti: 3. sējums