iebūve
iebūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Nepārvietojāmi iebūvēta telpu iekārta.
PiemēriDzīvojamā un darba telpā viena siena ekonomiski izmantota plauktam ar iebūvēm: traukiem, grāmatām, gultas veļai.
2.Iestiprinājums.
PiemēriPavadu pagatavo tā, lai pūķis turētos gaisā mazliet slīpi, pretējā gadījumā tas nevarēs lidot. Šo slīpumu sauc par iebūvēs leņķi.
Avoti: 3. sējums