iecirtība
iecirtība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš raksturoja Mirdzas dedzību pirmajās dienās, asi kritizēja viņas iecirtību pret Zentu, no kā cietis viss komjaunatnes darbs pagastā.
- Viņš raksturoja Mirdzas dedzību pirmajās dienās, asi kritizēja viņas iecirtību pret Zentu, no kā cietis viss komjaunatnes darbs pagastā.
- Māte no sava gabala ar bažām vēroja puikas pārmērīgo centību [pļaušanā]. Gribēja to apsaukt, bet neiedrošinājās. Viņa pazina tā iecirtību.
- ..viņai ir ļoti ekspansīvs raksturs, tāds nesavaldīgs,.. tikai tīrās iecirtības pēc viņa var izdarīt briesmīgas muļķības..
Avoti: 3. sējums