Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iecirtīgs
iecirtīgs -ais; s. -a, -ā
iecirtīgi apst.
1.Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Spītīgs, ietiepīgs.
PiemēriValdis pazina Modri ļoti labi.. Izpalīdzīgs, taisnīgs, vienīgi mazliet ass, iecirtīgs, ja vajadzēja aizstāvēt savu pārliecību..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIecirtīga izturēšanās.
Avoti: 3. sējums