iedēvēt
iedēvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes). Iesaukt.
PiemēriNo.. senajiem laikiem uzglabājusies Ezerpils saspiestība, šaurās ielas un arī Ezerpils nosaukums - kā iedēvēja starp diviem ezeriem uzcelto pili.
- No.. senajiem laikiem uzglabājusies Ezerpils saspiestība, šaurās ielas un arī Ezerpils nosaukums - kā iedēvēja starp diviem ezeriem uzcelto pili.
- Nevar taču skanēt smiekli bez «Štepseļa» un «Tarapuņkas», kā puiši pēc ukraiņu komiķu vārdiem bija iedēvējuši Zarecki un Rubancovu.
- Par gadiem cilvēki runā kā par dzīvām būtnēm, novērtē un iedēvē tos labus vai ļaunus, bagātus vai nabagus.
Avoti: 3. sējums