iedīdīt
iedīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
Piemēri..par to Rijnieka ādaini nevarēja galvot, klibs, bet pasta ceļos iedīdīts..
2.Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
Piemēri..viņš neprata dejot - bija tik stūrains un neaptēsts, ka pāris meiteņu, kas Rīgā velti pūlējās šajā mākslā iedīdīt arī viņu, drīz atteicās no saviem pūliņiem.
2.1.Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
Piemēri..katrs nesa līdzi vēl veselu milzīgu grabažu nastu ar iedīdītiem uzskatiem, vecām parašām..
Avoti: 3. sējums