iederēties
iederēties -deros, -deries, -deras, pag. -derējos; refl.
Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
Piemēri«Jums te ir vieta, jūs šeit pat ļoti labi iederaties, bet es gan ne. Te ir atslēgas, man tās vairs nebūs vajadzīgas.»
- «Jums te ir vieta, jūs šeit pat ļoti labi iederaties, bet es gan ne. Te ir atslēgas, man tās vairs nebūs vajadzīgas.»
- ..jaunajā kolektīvā viņš iederējās uzreiz kā zīle zarā.
- Tā bija dzidra sievietes balss, tik viegla un dabiska, ka iederējās šai sirmajā parkā tikpat kā vakara vieglais krēslojums, kā koku lapas un vīgriežu ziedi, un likās, ka šai vietā tā būtu skanējusi vienmēr.
Avoti: 3. sējums