Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iedobumains
iedobumains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kur ir iedobumi (par virsmu).
PiemēriSaimnieci gādīgi nosēdināja pie oša stumbra, kur plats, iedobumains, sūnām klāts saknes izaugums veidoja dabisku sēdekli.
Avoti: 3. sējums