iedomība
iedomība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzpūtību un plātīšanos Brīviņam pārmest nevarēja, ja daudz, tad nelielu apvaldītu iedomību par savu pārākumu zemes platībā un gudrībā.
- Uzpūtību un plātīšanos Brīviņam pārmest nevarēja, ja daudz, tad nelielu apvaldītu iedomību par savu pārākumu zemes platībā un gudrībā.
- Viņas izturēšanās un jestrā valoda liecināja par lielu patmīlību, iedomību, itin kā pārākuma apziņā pār tiem, kuru vidū viņa tagad atradās.
- ..atvadoties viņš cieši spieda abiem roku un piekodināja: «Tikai nekļūstiet iedomīgi. Iedomība, vismaz pārāk liela iedomība, ir beigas.»
Avoti: 3. sējums