Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iedomība
-as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzpūtību un plātīšanos Brīviņam pārmest nevarēja, ja daudz, tad nelielu apvaldītu iedomību par savu pārākumu zemes platībā un gudrībā.
Avoti: