iedīdīt
iedīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
Piemēri..par to Rijnieka ādaini nevarēja galvot, klibs, bet pasta ceļos iedīdīts..
- ..par to Rijnieka ādaini nevarēja galvot, klibs, bet pasta ceļos iedīdīts..
- Labas Dabas Ragainīt's Būtu brūnais vērsēniņš. Ja uz blēņām iedīdīts Nebūtu no puikām viņš.
2.Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
Piemēri..viņš neprata dejot - bija tik stūrains un neaptēsts, ka pāris meiteņu, kas Rīgā velti pūlējās šajā mākslā iedīdīt arī viņu, drīz atteicās no saviem pūliņiem.
- ..viņš neprata dejot - bija tik stūrains un neaptēsts, ka pāris meiteņu, kas Rīgā velti pūlējās šajā mākslā iedīdīt arī viņu, drīz atteicās no saviem pūliņiem.
- Zeltiņš:.. es.. bīstos, vai es tevi paspēšu.. iedīdīt par krietnu saimnieku, par daudz jau esi ieņēmies to aušošanos.
- Prātā sevišķi neattīstīts, bet iedīdīts buržuju viesistabu manierēs, viņš prata labi maskēties.
- Labi iedīdītie saimes ļaudis.
2.1.Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
Piemēri..katrs nesa līdzi vēl veselu milzīgu grabažu nastu ar iedīdītiem uzskatiem, vecām parašām..
- ..katrs nesa līdzi vēl veselu milzīgu grabažu nastu ar iedīdītiem uzskatiem, vecām parašām..
- Beidzot Polideiks pakrita un Orsilohs [gladiators], pagalam apjucis, pēc iedīdītajiem cīņas likumiem uzmina viņam kāju uz krūtīm un pielika pie kakla asmeni.
Avoti: 3. sējums