iegrūt
iegrūt -grūstu, -grūsti, -grūst, pag. -gruvu; intrans.
1.Strauji iegrimt (par zemi). Sagrūt un iekrist celtnes iekšienē (piemēram, par jumtu).
PiemēriZeme, uz kuras cilvēks vēl vakar jutās drošs, rītu jau dārd, dreb, iegrūst: [zemestrīcē] drupās pārvēršas mājas, iet bojā cilvēki, iekopts dārzs kļūst par postažu.
- Zeme, uz kuras cilvēks vēl vakar jutās drošs, rītu jau dārd, dreb, iegrūst: [zemestrīcē] drupās pārvēršas mājas, iet bojā cilvēki, iekopts dārzs kļūst par postažu.
- Ceļmalā.. māja ar iegruvušu jumtu, izgāztām durvīm..
- Aiz skolas iegruvušā, kūpošā korpusa Andrejs ieraudzīja kūtiņu.
1.1.Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
PiemēriPārogļojušos koku stumbrus vējš sagāzis krustām šķērsām. Tagad tie jau daļēji satrunējuši, ieauguši zālē.. un veido īstas lamatas, kur brīžiem iegrūstam līdz kaklam.
- Pārogļojušos koku stumbrus vējš sagāzis krustām šķērsām. Tagad tie jau daļēji satrunējuši, ieauguši zālē.. un veido īstas lamatas, kur brīžiem iegrūstam līdz kaklam.
2.Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par baru, pūli.
PiemēriMilzīgajam bēru gājienam līdzi kapsētā iegruva gandrīz tikpat liels ziņkāro pūlis.
- Milzīgajam bēru gājienam līdzi kapsētā iegruva gandrīz tikpat liels ziņkāro pūlis.
Avoti: 3. sējums