Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iegātnis
iegātnis -ņa, v.; vēst.
Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
PiemēriMeitu no mājas dot laukā Silmežu pārim nebija pa prātam, tātad atlikās tik viens ceļš - ņemt iegātni.
Avoti: 3. sējums