Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iekšas
iekšas -u, s.; tikai dsk.
1.Iekšējie orgāni (dzīvniekiem).
PiemēriPēc nomērcēšanas siļķes notīra, nogriež galvu, asti, pārgriež vēderu un izņem iekšas.
  • Pēc nomērcēšanas siļķes notīra, nogriež galvu, asti, pārgriež vēderu un izņem iekšas.
  • Reņģes neuzšķērž, bet.. nogriež galvu un kopā ar to izvelk iekšas..
  • No agra rīta žagatas jau sēdēja uz kūts jumta, žadzināja un gaidīja atkritumus no cūku iekšām.
1.1.sar. Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
PiemēriIekšās sāp.
  • Iekšās sāp.
  • Jau pavasarī viņa juta, ka iekšās kaut kas nav kārtībā.
  • Pasaule runāja, ka [saimnieks] savā laikā pārdzēries un no tā dabūjis iekšās audzēju.
  • Bez spēka rokas Mums nenoslīgs, Kaut slāpēs un badā Iekšas tvīks.
Stabili vārdu savienojumi(Visas) iekšas griežas (retāk sagriežas).
2.sar. Tas, kas atrodas kur iekšā. Iekšējās daļas (piemēram, mašīnām).
PiemēriPaldies par iekšām, kulīte.. atpakaļ.
  • Paldies par iekšām, kulīte.. atpakaļ.
  • ..[zēns] ilgi kavējās, vērodams, kā šoferis rīkojas ap auto iekšām zem paceltā motora pārsega.
Avoti: 3. sējums