iekšā
iekšā apst.
1.Kādā telpā. Pretstats: ārā.
PiemēriIekšā ir silti.
2.Virzienā uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
Piemēri..milzīgais ledus gabals peldēja tālāk un tālāk jūrā iekšā.
3.Iekšpusē (2).
Piemēri..iesitās prātā kastīti atvērt un paskatīties, kas gan tur iekšā.
Stabili vārdu savienojumi(Viņam) ir iekšā. Iekšā ir, bet ārā nenāk.
4.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu. Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi.
PiemēriLūkosim tikt iekšā trolejbusā!
4.1.savienojumā ar verbu, kam ir priedēklis ie-. Pastiprina verba priedēkļa ie- (1) nozīmi.
PiemēriIeiet iekšā istabā.
5.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
PiemēriBet mani [hitlerieši] neaizdzīs. Pagājos līdz Gustiņa aplokiem un krūmos iekšā.
6.Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
PiemēriOzoliņš pieklauvēja. «Iekšā,» atskanēja Džesijas.. balss.
Avoti: 3. sējums