iekšķīgs
iekšķīgs -ais; s. -a, -ā
iekšķīgi apst.
1.Tāds, kas pastāv, noris (parasti organisma) iekšienē.
PiemēriĀrstiem sevišķi nepatika tas, ka viņu slimnieks sūdzējās arī par iekšķīgām sāpēm..
Stabili vārdu savienojumiIekšķīgās slimības.
1.1.Tāds, ko ievada organisma iekšienē (par zāļu vielām).
PiemēriAptiekā iekšķīgajām zālēm uzlīmē baltu etiķeti, bet ārīgajām - dzeltenu.
Avoti: 3. sējums