ielabināt
ielabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
Piemēri..pagalmā neparko tos [bērnus] nevarēja ielabināt, tā taču vairs nebij viņu māja.
- ..pagalmā neparko tos [bērnus] nevarēja ielabināt, tā taču vairs nebij viņu māja.
- Pēc tam vēl dažas reizes viens otrs no lielajiem saimniekiem mēģināja viņu ielabināt savā sabiedrībā, bet Garšins nebija no tiem, kurus var sakārdināt ar labām pusdienām un saldiem dzērieniem.
1.1.Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
PiemēriL teļu laidarā.
- L teļu laidarā.
- Ielabināt sivēnu aizgaldā.
- ..krāmtirgotāja Maisiņa sieva ielabināja Ledu [suni] dzīvoklī, deva palakt mazliet piena..
- Viņš ielabināja suni savā istabā.
Avoti: 3. sējums