ielīkt
ielīkt parasti 3. pers., -līkst, pag. -līka; intrans.
1.Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
PiemēriTai [mājai].. salmu jumts ielīcis kā kādam fantastiskam dzīvniekam ar ielauztu mugurkaulu.
- Tai [mājai].. salmu jumts ielīcis kā kādam fantastiskam dzīvniekam ar ielauztu mugurkaulu.
- Klētī grīda ielīkusi.
- Jautra un drusku bailīga slidošana, kad ledus ielīkst, bet turas kopā kā nesaraujama drēbe.
2.Ieliekties (kur iekšā).
PiemēriZari ielīkusi ūdenī.
- Zari ielīkusi ūdenī.
Avoti: 3. sējums