iemetināt1
iemetināt -inu, -ini, -ina, pag. -māju; trans.
1.Iekarināt, iekabināt.
Piemēri..Kūla.. svētdienās staigāja gaišā vasaras uzvalkā, baltā vestē, ar elkonī iemetinātu spieķa sudraba rokturi..
2.Iejūgt1.
PiemēriBet te pretim iznirst sīkais Ķirpariņš ar savu kailās ragavās iemetināto balto kleperi.
3.Iestarpinot papildināt.
PiemēriIemetinot savu varoņu dzīves stāstā grūti atrisināmus samežģījumus, negaidītus pavērsienus, V. Lācis gūst iespēju izveidot intriģējošu sižetu..
3.1.Piebilst.
Piemēri«Vai tad mūsu liels kungs nezināms?» aitniece atbildēja aizvainota. «Pie viņa taisnību velti meklēt.».. «Tā jau nu gan, tā jau nu gan,» Anna iemetināja, «un tagad tavam vīram būs pašam aitas jāgana.»
Avoti: 3. sējums