iemidzināt
iemidzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (kāds) iemieg.
PiemēriParadums iemidzināt bērnu ar šūpošanu, nēsāšanu vai dziedāšanu ir atmetams.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
PiemēriBet miegs arī vecajam vīram visu nakti nenāca, nebija jau pīpītes, kas viņu iemidzināja.
1.2.med. Iedarbojoties uz centrālo nervu sistēmu ar medikamentiem, panākt, ka iemieg.
PiemēriĀrsti viņai nevarēja pat sniegt žēlsirdīgo atbalstu - iemidzināt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko). Panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
PiemēriVisai pārliecinošā uzvara tomēr nedrīkst mūsu puišus iemidzināt pirms atbildīgajām PSRS meistarsacīkšu spēlēm..
2.1.Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
Piemēri..formālistiska, no sabiedriskās dzīves aktuāliem jautājumiem atrauta māksla nevis modina, bet iemidzina tautas apziņu.
Avoti: 3. sējums