ieminēties
ieminēties -minos, -minies, -minas, pag. -minējos; refl.; trans.
1.Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.). Arī iejautāties.
Piemēri«Ir gan tev bargs tēvs!» Uģis bijīgi ieminējās. Bet Picām šajā jautājumā bija pavisam cits spriedums..
- «Ir gan tev bargs tēvs!» Uģis bijīgi ieminējās. Bet Picām šajā jautājumā bija pavisam cits spriedums..
- Ieminējos, ka neērti tagad [ziemā] balsināt klases iekšieni, neizžūs tik ātri..
- «Varbūt atminētāji?» pagriezies pret Andreju, ieminējās kāds no vīriem.
- ..tikai Laura reizēm ieminējās pa vārdam..
1.1.intrans. Pieminēt, atgādināt.
Piemēri..Janberga dzīvē tas bija liels notikums. Un nezin vai šis kautrīgais cilvēks jums pats par to maz ieminēsies.
- ..Janberga dzīvē tas bija liels notikums. Un nezin vai šis kautrīgais cilvēks jums pats par to maz ieminēsies.
- Zelma izpalīdzēja labprāt, nekad nepārmeta, neatgādināja parādu. Tikai reiz, šoruden.. Ieminējās atvainodamās, it kā viņai būtu neērti par to runāt..
Avoti: 3. sējums