Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iemānīt
iemānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
PiemēriIemānīt bērnus istabā.
1.1.Mānot, pierunājot panākt, ka paņem (ko).
PiemēriIemānīt bērnam ēdienu.
Avoti: 3. sējums