iemānīt
iemānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
PiemēriIemānīt bērnus istabā.
- Iemānīt bērnus istabā.
- Iemānīt peli slazdā.
- Lielie manu puiku ar iemānījuši kaimiņu dārzā.
- Ne par kādu kaula skrimsli viņu [šuneli] nevar iemānīt augstajā zālē, no kuras viņš baidās vairāk nekā mūsu mājas suņi no vilka.
1.1.Mānot, pierunājot panākt, ka paņem (ko).
PiemēriIemānīt bērnam ēdienu.
- Iemānīt bērnam ēdienu.
- Pēc kāda brīža Salums gan papiktojās: «Kaut kas traks, kas tie Griķi vienmēr bijuši par bagātniekiem!... Katrs rublis jāiemāna ar varu.»
Avoti: 3. sējums