iemīcīt
iemīcīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mīcot sagatavot (mīklu).
PiemēriIemīcīja mīklu, lai izceptu kliņģeri, nolika raudzēt uz plīts malas..
1.1.Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
PiemēriBija jāapmierinās ar skābā pienā iemīcītām kviešu maizītēm.
2.sar. Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
Piemēri..acīs iekrita Andreja džemperis, viņa iemīcīja to portfelī.
Avoti: 3. sējums