iemīt1
iemīt [iemĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.
1.Minot iespiest (kur iekšā).
Piemēri..kāda.. govs to [cepuri] ieminusi dobītē, un tikai Lācis [suns] to nejauši uzošņājis.
Stabili vārdu savienojumiIemīt (arī iemīdīt) dubļos (arī zemē).
2.Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
Piemēri..sievas, ar veļas groziem uz Velnezeru iedamas,.. ieminušas gandrīz taisnu celiņu pāri Šmerļa upītei.
Stabili vārdu savienojumiIemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka).
3.pareti Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
Piemēri..Anna, lēkdama pāri grāvjiem, abām kājām iemina dubļos.
Avoti: 3. sējums