Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iepiņķēties
iepiņķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; sar.
1.Refl. → iepiņķēt1.
PiemēriMeklēju šauteni - tās nebija. It kā pazaudēta pa ceļam, it kā zaros iepiņķējusies un es nevaru izpiņķēt.
2.Refl. → iepiņķēt2.
PiemēriIepiņķēties blēdīgā darījumā.
Avoti: 3. sējums