iepiņķēt
iepiņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Tinot, sienot u.tml. sasaistīt, arī iepīt.
PiemēriNabagam kājas bij virvē iepiņķētas.
- Nabagam kājas bij virvē iepiņķētas.
- pārn. Vai nav tik mūs savos valgos iepiņķējis vienaldzības un pašapmierinātības velns..?
2.Iepīt2.
Avoti: 3. sējums