iepīt
iepīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Pinot iestiprināt (kur iekšā). Pinot pievienot (kam). Ievīt (1).
PiemēriIepīt ozolu vainaga pīpeņu ziedus.
1.1.pārn. Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
PiemēriSarunā Alunāns ļoti mīlēja iepīt kādu smalku svešvārdu..
2.sar. Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
Piemēri«Kāpēc gan Strautmanis vaino sevi un tēvoci, kādēļ šeit iepīt citus, ja vainīgs esmu tikai es?» Ģirts toreiz domāja.
3.Iesākt pīt, bet nepabeigt.
PiemēriIepīts grozs.
Avoti: 3. sējums