iepīt
iepīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Pinot iestiprināt (kur iekšā). Pinot pievienot (kam). Ievīt (1).
PiemēriIepīt ozolu vainaga pīpeņu ziedus.
- Iepīt ozolu vainaga pīpeņu ziedus.
- ..sagaidīdama stāvēja Latiņa baltā priekšautiņā un matos iepītu sarkanu lentu.
1.1.pārn. Iekļaut, iestarpināt (piemēram, vārdu tekstā).
PiemēriSarunā Alunāns ļoti mīlēja iepīt kādu smalku svešvārdu..
- Sarunā Alunāns ļoti mīlēja iepīt kādu smalku svešvārdu..
- Katrs būs ievērojis, kā mājas strazds savā dziesmā iepin citu putnu balsu atdarinājumus.
2.sar. Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
Piemēri«Kāpēc gan Strautmanis vaino sevi un tēvoci, kādēļ šeit iepīt citus, ja vainīgs esmu tikai es?» Ģirts toreiz domāja.
- «Kāpēc gan Strautmanis vaino sevi un tēvoci, kādēļ šeit iepīt citus, ja vainīgs esmu tikai es?» Ģirts toreiz domāja.
- Tajā dienā Leinasars izstrādāja turpmākās rīcības plānu. Steidzīgi jārada grupa. Grupas locekļi jāiepin spiegošanas darbā..
3.Iesākt pīt, bet nepabeigt.
PiemēriIepīts grozs.
- Iepīts grozs.
- Iepīta vīze.
Avoti: 3. sējums