Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iepilināt
iepilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka iepil (kur iekšā).
PiemēriIepilināt zāles acī.
1.1.intrans.
PiemēriViņa pasmēla ar karoti no krūzītes, iepilināja vēl no pudelītes, un kalējs to dzēra.
Avoti: 3. sējums