Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ierietēt
ierietēt parasti 3. pers., -riet, pag. -rietēja; intrans.
1.Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
PiemēriPiens ieriet.
1.1.Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
PiemēriGovis ierietējušas.
2.Ieriesties [2] (2).
PiemēriViņa acīs ierietēja valgums.
Avoti: 3. sējums