ierinda
ierinda -as, s.
1.Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai. Šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums.
PiemēriIerindas mācība.
Stabili vārdu savienojumiAtgriezt ierindā (arī dzīvē). Izvērstā ierinda.
1.1.Aktīvais karadienests, arī fronte.
Piemēri..[seržantu] ievainoja galvā. Gribējām viņu sūtīt uz slimnīcu, bet seržants atteicās: «Neiešu! ..» Mēs atstājām viņu ierindā.
1.2.ģen.: ierindas, adj. nozīmē; pārn. Parasts, vienkāršs.
Piemēri..kāpēc par to runā ierindas zvejnieks, vienkāršs kutera kapteiņa palīgs, bet klusē arteļa vadība?
1.3.pārn. Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
Piemēri«Esam lepni par mūsu Mildu,» priecājas kolhoznieki. «Viņa vienmēr darba ierindā, vienmēr palīdz cilvēkiem grūtā brīdī.»
1.4.pārn. Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums.
Piemēri..abu teicamo šoferu autobuss joprojām bija ierindā.
Stabili vārdu savienojumiStāties (darba) ierindā.
Stabili vārdu savienojumiIzsist no ierindas.
Avoti: 3. sējums