ierindnieks
ierindnieks -a, v.
ierindniece -es, dsk., ģen. -ču, s.
1.Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī kareivis.
PiemēriRotnieks izvelk no karšu somas ierindnieka Celmiņa lūgumus..
1.1.pārn. Parastais, vienkāršais (kāda darba) veicējs, (kāda kolektīva)loceklis.
PiemēriTas ir revolūcijas zaldāta un darba ierindnieka mūžs..
Avoti: 3. sējums