ieskrāpēt
ieskrāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Skrāpējot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievas, līnijas). Mazliet, arī vietumis saskrāpēt.
PiemēriIeskrāpēt galdu.
- Ieskrāpēt galdu.
- ..zēns.. ar kabatas nazi ieskrāpēja pagalē ciparu astoņi.
- ..Viktors sāka apskatīt kameru... galda virspusē bij iegriezti, ieskrāpēti, iedrīksnāti, ieurbināti vārdi, burti, skaitļi, svītras un kvadrāti.
- Caurumiņā, kas atbilst [zāģa] zoba augstumam, ieliek asu tērauda adatu un, velkot nolīdzinātāju uz priekšu, viegli ieskrāpē zobu pamatņu līniju zāģim abās pusēs.
- pārn. Vakardiena tiem ieskrāpējusi savu datumu sirdīs un smadzenēs, un no tā tie nevar un negrib atbrīvoties.
2.Skrāpējot mazliet, arī vietumis ievainot. Skrāpējot radīt (piemēram, brūci).
PiemēriIeskrāpēt vaigu.
- Ieskrāpēt vaigu.
- Ieskrāpēt rokā švīkas.
2.1.intrans.
PiemēriKaķis ieskrāpējis bērnam rokā.
- Kaķis ieskrāpējis bērnam rokā.
Avoti: 3. sējums