iespītēt
iespītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Izdarīt (kādam) par spīti.
PiemēriTiju mazliet uzjautrināja Alvila precības ar Ināru Veldri. Kāpēc viņš tā darīja? Lai iespītētu viņai, Tijai?
- Tiju mazliet uzjautrināja Alvila precības ar Ināru Veldri. Kāpēc viņš tā darīja? Lai iespītētu viņai, Tijai?
- ..Vai izturēs, vai nāvei iespītēs. Vai visus ievainotos galā aizvest spēs?...
Avoti: 3. sējums