iespītēties
iespītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
Piemēri..Vilma iespītējās. Elmārs ar Laimonu solījās viņu pavadīt. Nē, Vilma neparko nevēlējās... Viņa ies viena pati.
- ..Vilma iespītējās. Elmārs ar Laimonu solījās viņu pavadīt. Nē, Vilma neparko nevēlējās... Viņa ies viena pati.
- «Es negribu vairs saņemt nepelnītus apvainojumus,» Caune iespītējas kā bērns, kas nav panācis gribēto.
- Sākumā viņa tā kā drusku iespītējās - ja tu man neraksti, tad es arī nerakstīšu.
Avoti: 3. sējums