iespītība
iespītība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVārdi par māti - tā bija pusaudža iespītība, bet arī liela tiesa apsūdzības cilvēkam, kurš savam bērnam mīlestības vietā dod naidu un rūgtumu.
Avoti: 3. sējums