iestāties
iestāties -stājos, -stājies, -stājas, pag. -stājos; refl.
1.Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
PiemēriIestāties arodbiedrībā.
1.1.Iesākt strādāt (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
PiemēriValerija iestājās par slaucēju turpat fermā.
2.parasti 3. pers. Iesākties un turpināties (par stāvokli, norisi, parasti dabā, piemēram, par salu, tumsu).
PiemēriIestājas aukstums.
2.1.Par laika posmu. Par mūža posmu.
PiemēriIestājas pavasaris.
2.2.Par stāvokli pēc kādas (parasti spraigas, aktīvas) norises, darbības izbeigšanās.
PiemēriTad visi trokšņi kā uz mājienu apklusa un mežmalā iestājās miers.
3.Nostāties (kur, starp ko).
PiemēriIestāties vārtos.
3.1.Cieši piestāties (pie loga).
PiemēriPie [vagona] logiem sēdošie pasažieri, ātri aizsteigdamies cits citam priekšā, traucās uzcelties un iestāties atvērtajos logos.
4.Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
PiemēriProtams, mēs esam par labo cilvēkā, dzīvē, sabiedrībā, bet vai nav tā, ka par kaut ko iestāties nozīmē arī pret kaut ko uzstāties?
5.Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
PiemēriJa prokurors lietu ierosinājis vai iestājies jau ierosinātā lietā, to nevar izbeigt, pamatojoties uz cietušā izlīgumu ar apsūdzēto.
Avoti: 3. sējums