Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iestāvēt
iestāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju
1.trans. Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
PiemēriKalnā leju iestāvēju, ar tautieti runādama.
2.Iederēties.
Piemēri«..man šķiet, ka tādas nopietnas runas neiestāv jūsu šīsdienas sevis apkopšanās plānos.»
Avoti: 3. sējums