Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesukāt
iesukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sukājot ieveidot (piemēram, matus).
PiemēriApakšējie īsie mati neuztīti, iesukāti.
2.sar. Iepērt.
PiemēriIesukāt puiku.
3.sar. Strauji, ar lielu kāri ieēst.
PiemēriTad ta iesukājām!
Avoti: 3. sējums