Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesvītrojums
iesvītrojums -a, v.
1.Paveikta darbība → iesvītrot.
PiemēriPēc figūru iesvītrojuma zīmējumu vēl retušēja.
2.Svītras (piemēram, attēlā).
PiemēriFotoattēlā redzami iesvītrojumi.
Avoti: 3. sējums