iesāpēties
iesāpēties parasti 3. pers., -sāpas, pag. -sāpējās; refl.
1.Iesākt sāpēt. Īsu brīdi sāpēt.
PiemēriIesāpas galva.
- Iesāpas galva.
- Iesāpējās zobs.
- Pakrūtē kaut kas iesāpējās un vairs nepārstāja - smeldza ar skaudru, nemitīgu smeldzi.
- Savu mūžu viņam nebija iesāpējies ne mazais pirkstiņš..
- ..suņuks.. mēģināja uzslieties kājās. Sabrauktais loceklis laikam iesāpējās, jo suns iekaucās..
1.1.pārn. Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
Piemēri«Žēl, ka Ēriks nevar būt te,» Mirdzai iesāpējās sirds.
- «Žēl, ka Ēriks nevar būt te,» Mirdzai iesāpējās sirds.
- ..pieskrēja sīka meitenīte rūtotā kleitiņā... Gundegai iesāpējās sirds, viņu redzot. Šis bērns noteikti te vārga vientuļš un nelaimīgs.
- Vīrs sēdēja, atspiedis galvu rokās. Kristīnei Dziesmai kaut kas iesāpējās - īsi, dzeļoši. Žēlums par dēla dzīvi, kura pavisam citāda gribēta un iecerēta..
Avoti: 3. sējums