iesāpēties
iesāpēties parasti 3. pers., -sāpas, pag. -sāpējās; refl.
1.Iesākt sāpēt. Īsu brīdi sāpēt.
PiemēriIesāpas galva.
1.1.pārn. Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
Piemēri«Žēl, ka Ēriks nevar būt te,» Mirdzai iesāpējās sirds.
Avoti: 3. sējums