iesēkties
iesēkties -sēcos, -sēcies, -sēcas, pag. -sēcos; refl.
1.Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
PiemēriUn Vārnas māte arī uzmanīgi klausījās, un viņas seja bija ļoti nopietna. Tikai brīžam viņa iesēcās, kā kad viņai kāds būtu uzlējis virsū saltu ūdeni..
- Un Vārnas māte arī uzmanīgi klausījās, un viņas seja bija ļoti nopietna. Tikai brīžam viņa iesēcās, kā kad viņai kāds būtu uzlējis virsū saltu ūdeni..
- Laikam arī kādreiz iesēcos, kaut gan sāpju tikpat kā nebija..
- Zaldāti, lūkodami iesilt,.. skraidīja uz priekšu un atpakaļ, reizēm skaļi iesākdamies.
1.1.Ierunāties sēcošā balsī.
Piemēri«Man nav sausa ne vīlīte,» Lērums aizsmacis iesēcās..
- «Man nav sausa ne vīlīte,» Lērums aizsmacis iesēcās..
- Virtuvē iznāca salīkusi vecene. Pamanījusi partizānus, viņa iesēcās: «Nav, mums pašiem nekā nav!»
- ..Jakobsona kundze, iespiedusi rokas brangajos sānos, iesēcās: «Vai, puisīt, cik tev sarkani mati...»
Avoti: 3. sējums