Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iesēsties
iesēsties -sēžos, -sēdies, -sēžas, arī -sēstos, -sēsties, -sēstas, pag. -sēdos; refl.
1.Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā).
PiemēriIesēsties klēpī.
  • Iesēsties klēpī.
  • Iesēsties zālē.
  • Kaķis iesēdies grozā.
  • ..es priecīgs iesēdos ratu mīkstajā sēdeklī, lepni sakrustoju kājas.. un uzsaucu: «Braucam!»
  • ..viņa iegāja saimes istabā un iesēdās savā gultā.
  • Egle, ērti krēslā iesēdies,.. aplūkoja rentgenogrammas.
  • pārn. Uz krustcelēm egļu skupsnis [puduris] jau likās tik tumšs, it kā tur būtu iesēdusies pati nakts.
1.1.Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
PiemēriIesēsties vilcienā.
  • Iesēsties vilcienā.
  • Iesēsties autobusā.
  • Iesēsties trolebusā.
  • Iesēsties laivā.
  • Galvu mēteļa apkaklē ievilcis, Buiva iesēdās tramvajā..
  • Patlaban iznāk Oliņu māte, iesēžas orē uz pakaļēja maisa. Juris uzkāpj uz dīseles, saņem grožus un nosēžas priekšā.
1.2.Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriBet tas [putns] laižas zēnam pakaļ, iesēstas tuvējās priedes zarā..
  • Bet tas [putns] laižas zēnam pakaļ, iesēstas tuvējās priedes zarā..
1.3.Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
PiemēriZēns iesēdies taukos.
  • Zēns iesēdies taukos.
  • Iesēsties dubļos.
  • No rīta Ilzītei uzvilka baltu kleitiņu, visi priecīgi gāja uz mežu pastaigāt, bet Ilzīte iesēdās mellenēs. Skaidrs, ka kleitiņa kļuva raiba..
1.4.pārn.; niev. Iekārtoties (darbā, amatā).
PiemēriHolma tūka fabrikā tā jaunā, skaistā poliete tikām taisījās meistaram klāt, kamēr izēda veco, krietno krāsu nodaļas vadītāju un pati iesēdās tās vietā.
  • Holma tūka fabrikā tā jaunā, skaistā poliete tikām taisījās meistaram klāt, kamēr izēda veco, krietno krāsu nodaļas vadītāju un pati iesēdās tās vietā.
  • Kā tas atkal gadījās, kā ne, bet par tās [palīgsaimniecības] vadītāju iesēdies neviens cits kā - Kalinka Jānis.
2.Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam. Mazliet iegrimt.
PiemēriZemē iesēdies bluķis.
  • Zemē iesēdies bluķis.
  • Iesēdies parka sols.
  • pārn. Ozols soļoja gar sila malu uz māju un domāja, cik grūti izkustināt tādu zemnieku. Iesēdies savā zemes stūrītī kā apsūnojis akmens.
2.1.sar. Iestrēgt, arī iegrimt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem tajā).
Piemēri..līkumā mašīna iesēdās no jauna un šoreiz, pēc šofera domām, uz neizkustināšanu.
  • ..līkumā mašīna iesēdās no jauna un šoreiz, pēc šofera domām, uz neizkustināšanu.
  • Kuģis jau diezgan dziļi iesēdies ūdenī un nosvēries uz sāniem. Komanda mūs lūdz sniegt palīdzību.
  • Mašīna pilnā gaitā uzbrauca paugurā līdz pusei un... apstājās, ieurbušies ar pakaļējiem riteņiem smiltīs... «Tā, iesēdāmies!» [Saka šoferis.]
2.2.pārn.; sar. Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā).
PiemēriBrigadiera skatiens kļuva vērīgāks; puisis augu dienu svilpo, tātad - kaut kas iesēdies prātā.
  • Brigadiera skatiens kļuva vērīgāks; puisis augu dienu svilpo, tātad - kaut kas iesēdies prātā.
  • Saruna iznāca pavisam puiciska. «Tu domā, ka mēs cietīsim, ka tu visus komandē?» - «Iznāk, ka tevī iesēdusies skaudība ...» Reimanis nicīgi nosmīnēja.
  • ..nepatika, kas Elzai pirms brīža iesēdās nervu šūnās, kļuva smaga un smeldzoša.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 3. sējums