iesīkties
iesīkties parasti 3. pers., -sīcas, pag. -sīcās; refl.
1.Iesākt sīkt un tūlīt apklust.
PiemēriIesīcās pirmie odi. Sirdīgi un neatlaidīgi.
- Iesīcās pirmie odi. Sirdīgi un neatlaidīgi.
- ..pie atkritumu tvertnes šad tad iesīcās muša.
1.1.Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm). Īsu brīdi sīkt.
PiemēriIesīcās kinoaparāts.
- Iesīcās kinoaparāts.
- Patvāris iesīcās.
- Tieši astoņos iekaucās sirēna. Patiesībā nevis iekaucās, bet iesīcās. Šķita, ka sāk skanēt instruments, kam uzlikta surdīne.
- Uz plīts miegaini iesīcas trumulis.
1.2.Par lodēm.
PiemēriKāda lode iesīcās ļoti tuvu.
- Kāda lode iesīcās ļoti tuvu.
- Iesīcās lodes un norāva bērziņu lapas.
Avoti: 3. sējums