ietaisīties
ietaisīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Iesākt (ko darīt). Sagatavoties (ko darīt).
PiemēriLapu ģimenes gals kluss un gauss, aiz pārsteiguma nevarēja vien ietaisīties ķerties pie maizes rikas un tējas glāzes.
- Lapu ģimenes gals kluss un gauss, aiz pārsteiguma nevarēja vien ietaisīties ķerties pie maizes rikas un tējas glāzes.
2.Iekļūt (kādā darbā, sabiedriskā stāvoklī). Iekārtojoties kļūt (par ko). Arī iekārtoties, iedzīvoties.
PiemēriVar jau būt, ka.. viņam izdosies ietaisīties tādā darbā, kas kaut cik atbilda viņa izglītībai un tieksmēm.
- Var jau būt, ka.. viņam izdosies ietaisīties tādā darbā, kas kaut cik atbilda viņa izglītībai un tieksmēm.
- Ja ietaisās Heimanietei par znotu vai vīru, var dzīvot kā peles ausī.
- ..Čipa iesaucās: «Tie, kas dabūja zemi Auru atmatā, tagad jau it labi ietaisījušies, un tie, kas Jaunzemju mežā, vēl labāk.»
Avoti: 3. sējums