iet
iet eju, ej, iet, pag. gāju; intrans.
1.Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).
PiemēriLēni iet.
Stabili vārdu savienojumiIet (arī kustas) kā adata (arī kā mazā adatiņa).
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriVilcēni iet dzert uz tuvāko ūdens krātuvi, ieminot diezgan labi saskatāmas takas, jo regulāri iet pa vienu un to pašu vietu.
Stabili vārdu savienojumiIet rikšos (arī rikšiem). Iet soļos (arī soļiem).
1.2.Doties projām.
PiemēriTēvs: Zelmiņ, nu tev jāiet. Tagad pie manis paliks Guste, kamēr māte atbrauks. Zelmiņa: Ja nu viņa paliek, tad varu arī iet.
1.3.Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
PiemēriIet ciemos.
Stabili vārdu savienojumiIet dzīvē. Iet gulēt. Iet ļaudīs. Iet nāvē.
1.4.pārn. Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
PiemēriVar būt, ka tās ir tikai iedomas, Kas sirdi dedzina, man garām iedamas.
1.5.Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
PiemēriIet darbā.
Stabili vārdu savienojumiIet darbos (retāk darbiniekos). Iet klaušās.
1.6.Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
PiemēriIet atvaļinājumā.
Stabili vārdu savienojumiIet armijā. Iet pie tēviem (arī senčiem).
1.7.Savienojumā ar «prom», «projām»: atstāt, pamest.
PiemēriIet projām no tēva mājām.
Stabili vārdu savienojumiIet projām no dzīves.
1.8.trans. Savienojumā ar «ceļu»: virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
PiemēriViņš gāja taisnāko ceļu, cauri centram.
Stabili vārdu savienojumiIet savu (arī citu) ceļu. Iet taisnu ceļu.
1.9.sar. Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
Piemēri«Nākošajā, reisā laikam iesim uz Kubu. Laid līdzi!» Jā, kāpēc es nevarētu aizbraukt arī uz Kubu?
1.10.Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) — par kājām. Veidoties (par soļiem).
PiemēriKad jau nav galvas, tad neiet arī kājas un nekustas rokas..
2.parasti 3. pers. Lidot (parasti prom) — par putniem.
PiemēriVai tu dzirdi, vai tu dzirdi - Šonakt zosis projām iet.
3.parasti 3. pers. Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) — par zivīm.
PiemēriIet siļķu bari.
4.parasti savienojumā ar verba nenoteiksmi. Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriBijis skatīties mēnesi... Cik naivi meli! Kur tas dzirdēts, ka ietu kāds celties augšā no siltas gultas, lai ārā, saltumā, blenztu uz mēnesi?
Stabili vārdu savienojumiEj nu sazini.
5.parasti 3. pers. Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) — par transportlīdzekļiem.
PiemēriVilciens iet ātri.
5.2.Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
PiemēriBaļķi iet pa upi.
Stabili vārdu savienojumiIet ugunī.
5.3.parasti 3. pers. Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
PiemēriPulkstenis iet precīzi.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pulkstenis. Iet kā smērēts. Iet vaļā.
6.parasti 3. pers. Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).
PiemēriStundas iet.
Stabili vārdu savienojumiPulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.).
6.1.Par mūžu, tā posmiem.
PiemēriBet nu, kad mūžs jau gājis otrā pusē, Aizvienu [aizvien] biežāk Tebra prātā nāk..
7.parasti 3. pers. Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) — par parādībām dabā.
PiemēriMākoņi iet.
Stabili vārdu savienojumiLedus iet.
8.parasti 3. pers. Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
PiemēriNo kopējā izvesto preču daudzuma apmēram 11 procenti iet eksportam.
8.1.Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).
PiemēriRažošanas procesā daļa materiālu iet atkritumos.
8.2.parasti savienojumā ar «nost» Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
PiemēriIet nost mati.
9.parasti 3. pers. Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
Piemēri«Tā, lūk, iet,» kāds klusi saka. «Vēl viens kritis.»
Stabili vārdu savienojumiElle iet vaļā. Iet labumā. Iet mazumā.
9.1.Veikties. Klāties.
PiemēriIet labi.
Stabili vārdu savienojumiIet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu).
10.parasti 3. pers. Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
PiemēriVisi norēķini iet caur krājkasi.
Stabili vārdu savienojumiIet cauri.
11.parasti 3. pers. Būt ievietojamam, ievirzāmam.
PiemēriSkapis neiet istabā iekšā.
11.1.Būt ietilpināmam, ietilpt.
PiemēriMucā iet 100 litru.
Stabili vārdu savienojumiIet iekšā.
11.2.Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
PiemēriMētelis tikko iet mugurā.
12.parasti 3. pers. Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
PiemēriTelegrammas iet ātri.
12.1.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
PiemēriPar viņiem rakstīja frontes avīzes, bet pirmajās līnijās no mutes mutē gāja viņu leģendārā slava.
13.parasti 3. pers. Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) — par ceļiem, takām.
PiemēriRedzi tur pretī, augšā tos stabus? Aiz tiem iet lielceļš.
Stabili vārdu savienojumiDurvis iet (arī ved).
13.1.Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
Piemēri«Nieki!» dedzīgi apstrīdēja optimists. «Ventai viscaur pa vidu iet tāds kā grāvis. Jāturas tikai tanī, un kārtībā!»
14.parasti 3. pers.; sar. Tikt rādītam (par kinofilmu, lugu).
Piemēri«Šodien kinoteātri iet «Parmas klosteris,» viņa.. ierunājās sērīgi.... «Bet mēs jau netiekam...»
Stabili vārdu savienojumi(Sa)iet kopā (ar kādu). Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet.
Avoti: 3. sējums