iezāģēt
iezāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Iesākt zāģēt, bet nepabeigt.
PiemēriIezāģēt koku līdz pusei.
- Iezāģēt koku līdz pusei.
2.intrans. Zāģējot radīt bojājumu. Zāģējot radīt ievainojumu.
PiemēriIezāģēt solā.
- Iezāģēt solā.
- Pēc pusdienas viņš ieradās pie stūrmaņa ar asiņainu roku. Šis esot iezāģējis plaukstā...
3.trans. Zāģējot ieveidot (kur, piemēram, robu).
Piemēri..[cirvja kātā] ar smalku zāģīti iezāģē divas spraugas: vienu - vertikāli, otru - horizontāli.
- ..[cirvja kātā] ar smalku zāģīti iezāģē divas spraugas: vienu - vertikāli, otru - horizontāli.
4.intrans.; vienk. Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
PiemēriReinis:.. Tu gribi viņai iezāģēt? Gundars: Zināmu gandarījumu man tas sagādā patiešām... Reinis: Mums, pārējiem, tu tāpat iegriez.
- Reinis:.. Tu gribi viņai iezāģēt? Gundars: Zināmu gandarījumu man tas sagādā patiešām... Reinis: Mums, pārējiem, tu tāpat iegriez.
- pārn. Kārtīgiem zvejniekiem nekāda vētra nevar iezāģēt...
Avoti: 3. sējums