iezalgoties

iezalgoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.

1.Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zalgot.

PiemēriMirkļiem mēness ripu aizsedza tumši, skrejoši mākoņi... un atkal balta gaisma nolija pār zemi, iezaigojās zvaigznes..

Mirkļiem mēness ripu aizsedza tumši, skrejoši mākoņi... un atkal balta gaisma nolija pār zemi, iezaigojās zvaigznes..

1.1.Iesākt zalgot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.

PiemēriUz plaukstas iezaigojās spožs metāls. Slidas!

1.2.Iesākt zalgot (par acīm). Īsu brīdi zalgot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.

PiemēriAcis dusmās iezaigojās.

Acis dusmās iezaigojās.
Acīs iezaigojās auksts spīdums.
..acis iezaigojās priekā.
Ainas acis iezaigojās kā tērauds mēness gaismā - auksti, bargi.
Kā Minka tad lēkāja! Kā pietupās kaktā un uzglūnēja puļķītim, kā iezaigojās viņa zaļās acis un aste sirdīgi kūla grīdu..

1.3.pārn. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) – par jūtām.

PiemēriAcīs iezaigojās naids.

Avoti: 3. sējums